Palīdzība skaidrojot un risinot urīna nesaturēšanas problēmu

| |
  |
|
| |
Apakšējo urīnceļu simptomi un to ietekme uz vīriešu dzīvi
Pētījums
par apakšējo urīnceļu simptomu (AUCS) izplatību un ietekmi uz
vīriešu ikdienas dzīvi tika veikts Zviedrijā, Francijā, Itālijā,
Lielbritānijā un Vācijā, kā arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Pētījuma
ietvaros piecās Eiropas valstīs tika aptaujāti 1134 vīrieši ar
urīnpūšļa problēmām un 988 sievietes, kuru dzīvesbiedri
saskārušies ar AUCS. Vīriešu
populācijā 62% respondentu bija apmeklējuši ārstu, lai risinātu
problēmu, kamēr 38% palīdzību vēl nebija meklējuši.
-
AUCS
dēļ ievērojami pazeminās vīrieša pašapziņa un pārliecība
par sevi – tā atzinuši 90% aptaujāto. Vidēji 25% atzīst, ka
AUCS pazemina viņu dzīves kvalitāti – tie negatīvi ietekmē
seksuālo dzīvi, sociālās aktivitātes un nodarbošanos ar
hobijiem, miegu un darba spējas.
Turklāt,
viens no simptomiem – nepieciešamība apmeklēt tualeti naktī,
traucē arī vīrieša dzīvesbiedres naktsmieram – tikai 1%
sieviešu Itālijā un Vācijā, 2% - Francijā un Lielbritānijā un
3% sieviešu Zviedrijā apgalvoja, ka vīrieša biežā mošanās
naktī viņas neietekmē. 58% sieviešu Vācijā, 48% Itālijā un
47% sieviešu Lielbritānijā uzskata, ka tas viņas ietekmē lielā
mērā.
-
Vidēji
40% vīriešu nogaida vismaz vienu gadu pēc pirmo simptomu
parādīšanās, kamēr vēršas pie ārsta. Lielbritānijā šis
īpatsvars ir augstākais – 65%. Itālijā un Francijā tie ir
aptuveni 30%, Lielbritānijā – 41%. Galvenais iemesls, kāpēc
vairums vīriešu beidzot nolemj doties uz vizīti pie speciālista
ir bailes no kādas nopietnas slimības, piemēram, vēža.
-
Vairums
vīriešu, kas vērsušies pie veselības aprūpes speciālista, ir
apmierināti ar saņemto konsultāciju, iedziļināšanos un
uzmanību. Tomēr 25% vērtē vizīti pie ārsta kā sliktu vai
viduvēju. 38% respondentu uzsver, ka bija sagaidījuši vairāk
informācijas un praktiskus padomus kā sadzīvot ar urīna
nesaturēšanu ikdienā.
-
Igaunijā
ārstu apmeklējuši 82% respondentu: 20% no tiem apmeklējuši
urologu, 30% - ģimenes ārstu, 30% - ģimenes ārstu un urologu,
bet 2% bijuši pie kāda cita speciālista. 30% vīriešu bija
pilnībā apmierināti ar vizīti pie ārsta, 20% bija radusies
sajūta, ka viņa problēmas ārstam ir mazsvarīgas un viņš
steidzas, 18% nesaņēma gaidīto atbalstu un informāciju.
-
Vīrieša
veselības un emocionālais stāvoklis neapšaubāmi ietekmē arī
cilvēkus viņam līdzās, īpaši dzīvesbiedri. Francijā 41%
aptaujāto sieviešu atzina, ka jūt negatīvas izmaiņas vīrieša
noskaņojumā, emocionālajā labsajūtā. Lielbritānijā 47%
sieviešu atzina, ka vīra biežā došanās uz labierīcībām
nakts laikā, ietekmē arī sievietes naktsmieru. 30% sieviešu
Zviedrijā atzīst, ka cieš viņu seksuālā dzīve. Savukārt,
Itālijā 25% sieviešu uzskata, ka vīrieša veselības problēmas
padarījušas attiecības stiprākas.
-
20%
sieviešu Vācijā atzīst, ka mainījusies viņu attieksme pret
vīrieti, proti, viņš sievietes acīs kļuvis mazāk pievilcīgs.
5%
sieviešu apsvērušas pat iespēju attiecības pārtraukt. Aptuveni
4% sieviešu Lielbritānijā atzina, ka nevēlas vairs dzīvot viena
guļamistabā ar vīru.
-
30%
sieviešu Lielbritānijā atzīst, ka vīri izmanto viņu higiēnas
paketes, kas paredzētas menstruācijām. 20% sieviešu saka, ka
vīri izmanto sievietēm paredzētos inkontinences līdzekļus.
Vīrieši paši to neatzīst – tikai mazāk nekā 1%
Lielbritānijas vīriešu atzina, ka lieto kādu no sievietēm
paredzētajiem higiēnas līdzekļiem.
-
Arī
speciālisti atzīst, ka vīriešiem urīna nesaturēšanas tēma ir
liels tabu un viņi izdomā virkni risinājumu, lai savu problēmu
noslēptu, reizēm izmantojot visnotaļ radikālas metodes, kas
kaitē veselībai.
*
Interesentiem ir iespēja iepazīties ar pētījuma rezultātu
apkopojumu, kas ietver speciālistu komentārus, angļu valodā.
Lūdzu,
jautājiet individuāli e-pastā antra.savlevica@bcp.lv
Pētījuma
laikā identificētās barjeras:
-
Vīrieši
nemeklē ārsta palīdzību, jo uzskata, ka apakšējo urīnceļu
simptomi liecina par novecošanu un nav ārstējami. Pie speciālista
viņi
vēršas vien tad, ja simptomi ir ieilguši un vīrietim rodas
aizdomas par kādas nopietnas slimības esamību.
-
Ārsti
salīdzinoši maz uzmanības pievērš urīna nesaturēšanas
problēmas identificēšanai un palīdzības sniegšanai, neuzdod
pacientiem jautājumus, kas palīdzētu identificēt problēmu,
velta viņiem maz laika un nerada drošības sajūtu.
-
Pacientu
un ārstu starpā ir komunikācijas barjera jautājumos, kas
attiecas uz fiziskajām un emocionālajām inkontinences sekām.
Pacienti nesaņem pietiekami daudz padomu par to, kā sadzīvot ar
urīna noplūdēm ikdienā.
Speciālistu
ieteikumi:
/Urologi
un inkontinences speciālisti Eiropas valstīs, komentējot pētījuma
rezultātus/
-
Pacienti
bieži nesaprot, ko tiem stāsta ārsts, jo komunikācija ir
pārlieku sarežģīta, medicīniskiem terminiem bagāta. Jautāt
pacienti baidās vai kautrējas. Tāpēc veselības aprūpes
speciālisti tiek aicināti veidot dialogu ar pacientu, kurā abas
puses saprot viena otru.
-
Jāturpina
informatīvais darbs, lai mazinātu inkontinences tabu sabiedrībā,
aicinātu vīriešus pievērst uzmanību savai veselībai un slimību
pirmajiem simptomiem, nekautrēties meklēt palīdzību.
-
Jāpaaugstina
urīna nesaturēšanas vieta ģimenes ārstu prioritāšu sarakstā
– ieteikums ārstiem pašiem vaicāt jautājumus, kas palīdzētu
noskaidrot, vai pacients necieš no urīna nesaturēšanas. Bieži
vīrietis pie ārsta aiziet kādas citas slimības dēļ un urīna
noplūdes nemaz nepiemin, jo uzskata tās par novecošanas parādību.
|
|
| |
|
|
|